Turpinot izmantot šo vietni, jūs piekrītat mūsu NOTEIKUMIEM UN NOSACĪJUMIEM

+ 371 25599801

  I-V 9.00 - 18.00

Rakstiet mums

Dārzkopības portāls

lai veselīgi augtu, krāšņi ziedētu, bagātīgi ražotu

Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms Vilis

Termini

A

Agrocenoze

Agrocenoze

agrocenoze ir lauksaimnieciskās darbības rezultātā izveidojušās augu un dzīvnieku sabiedrības (sugu kopumi)

Agrotīkls

Agrotīkls

Agrotīkls ir no speciāla materiāla veidots audums, kas paredzēts augu piesegšanai pavasaros, lai tos pasargātu no zemām temperatūrām un temperatūru svārstībām

Anīss

Anīss

Anīss - viengadīgs garšaugs, 30 - 60 cm augstumā. Zied ar sīkiem baltiem ziediņiem jūnijā un jūlijā. Ziediem piemīt specifisks aromāts un saldena, viegli un atsvaidzinoša garša. Augļi nogatavojas augustā. Tautā pielieto auga sēklas. Labs medus augs. Brīvā dabā sastopams Grieķijā.

Augsnes buferspēja

Augsnes buferspēja

Augsnes buferspēja ir augsnes īpašība pretoties straujai pH maiņai, tā atkarīga no: 1. Organisko vielu satura augsnē; 2. Māla daļiņu satura augsnē.

Augsnes reakcija

Augsnes reakcija

Augsnes reakcija ir augsnes šķīduma, skābuma (H+) un bāziskuma (OH-) pakāpe. 

Augsnes virskārtas mineralizācija

Augsnes virskārtas mineralizācija

Augsnes virskārtas mineralizācija ir augsnes virskārtas irdināšana, atsedzot minerālaugsni.

Augu aizsardzības līdzeklis

Augu aizsardzības līdzeklis

produkts, kurā ir darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģisti vai kurš sastāv no tām un kurš paredzēts kādam no šādiem lietojumiem:

a) augu vai augu produktu aizsardzībai pret kaitīgiem organismiem vai šādu organismu ietekmes nepieļaušanai, ja vien līdzekļa galvenais mērķis ir augu vai augu produktu aizsardzība, nevis higiēnas nodrošināšana,

b) augu dzīvības procesu ietekmēšanai, piemēram, ar vielām, kas ietekmē augšanu un nav barības vielas,

c) augu produktu saglabāšanai (izņemot konservantus),

d) nevēlamu augu vai augu daļu (izņemot aļģes) iznīcināšanai, ja vien līdzekli nelieto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai,

e) nevēlamu augu (izņemot aļģes) augšanas apturēšanai vai novēršanai, ja vien līdzekli neizmanto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai

Augu atradne

Augu atradne

Augu atradne ir vieta, kur konstatēti viens vai vairāki auga eksemplāri to augšanai piemērotā biotopā.

Augu introdukcija

Augu introdukcija

Augu introdukcija ir augu (arī citu dzīvu organismu) ieviešanu noteiktā teritorijā no to ierastā izplatības areāla, to veiksmīgu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem (līdz pat spējai vairoties).

B

Biogēni

Biogēni

Biogēni - vielas (tai skaitā ķīmiskie elementi), kas ir nepieciešami dzīvo organismu eksistencei vai vielas, kas radušās dzīvo organismu sairšanas rezultātā.

Biohumuss

Biohumuss

Biohumuss jeb vermikomposts ir organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība - visu dzīvības formu un to dzīves vides variāciju kopums. Bioloģisko daudzveidību aplūko trīs pakāpēs: ģenētiskā, sugas un ekosistēmas

Biotops

Biotops

Biotops - dzīvotne jeb dzīves vieta, kurā vides apstākļu kopums ir labvēlīgs noteiktu sugu dzīvei (piemēram, sausa pļava vai grava).

Biotopu speciālistu sugas

Biotopu speciālistu sugas

Biotopu speciālistu sugas (BSS) (habitat specialist) - sugas ar öauru ekoloģisko amplitūdu, kuru pastāvēšanai ir nepieciešami ļoti specifiski apstākļi, (piemēram, vabole Osmoderma eremita var dzīvot tikai vismaz 200 gadu vecu ozolu dobumos)

Bīstams koks

Bīstams koks

Bīstams koks un nokaltis koks, vēja, sniega vai citu dabas stihiju rezultātā lauzts, gāzts vai citādi bojāts koks, kurš apdraud cilvēku dzīvību un veselību, infrastruktūras objektu, būvju un ēku izmantošanu un drošību, kā arī meža kaitēkļu invadēts un slimību inficēts koks, kurš apdraud apkārtējo mežaudžu veselības stāvokli.

Bumbieru - kadiķu rūsa

Bumbieru - kadiķu rūsa

Bumbieru kadiķu rūsa ir slimība, kas sastopama uz bumbierēm un kadiķiem. Slimību ierosina divmāju patogēns (Gymnosporangium sabinae (Dicks) G. Winter ar nepilno attīstības ciklu (četri sporu veidi, iztrūkst vasaras jeb uredo sporas).

C

Cietie lapu koki

Cietie lapu koki

Cietie lapu koki - ozoli, oöi, dižskabārži, skābarûž, kļavas, vīksnas, gobas.

Ciršanas atliekas

Ciršanas atliekas

Ciršanas atliekas - koku atliekas, kas rodas pēc koku gāšanas, atzarošanas, sagarumošanas un izvešanas - skaidas, zari, galotnes, skujas, lapas, mizas, stumbru atlūžņi

Citronmētra

Citronmētra

Citronmētra ir panātru dzimtas daudzgadīgs augs, garšaugs, ārstniecības augs. Stublājs šķautņains, zarains, 0,5-1 m augsts, klāts mīkstiem matiņiem. Lapas ieapaļi rombiskas līdz 12 cm garas, 5 cm platas, vai arī platuma un garuma attiecība izlīdzināta. Ziedi balti vai dzeltenīgi lapu žāklēs, auglis skaldauglis ar iegareniem olveida sarkanbrūniem riekstiņiem. Citronmētra tiek saukta arī par ārstniecības melisu un bišu mētru.

D

Dabiski atjaunojies mežs

Dabiski atjaunojies mežs

Dabiski atjaunojies mežs (natural regenerated forest) - mežs, kas atjaunojies dabiskā veidā ar vietējām koku sugām. Šo mežu zināmā mērā ietekmē mežsaimnieciskie pasākumi, piemēram, mežizstrāde un meža atjaunošana, bet mežs nav atjaunots mākslīgi ar sēšanu vai stādīšanu. šādu mežu var raksturot gan augsta, gan zema bioloģiskā daudzveidība

Dabisks mežs

Dabisks mežs

Dabisks mežs (natural forest) - mežs, kam raksturīgas daudzas pirmatnēja meža īpašības, un kur saglabājusies ekosistēmas kontinuitāte. Teritorija var vienmēr vai gandrīz vienmēr būt klāta ar mežu vai atrasties mežam tik tiešā tuvumā, ka tur vienmēr būs augstas pakāpes ekoloģiskā kontinuitāte. Dabisks mežs vienmēr ir MAB.

Diseitrofs ezers

Diseitrofs ezers

Diseitrofs ezers - ezers, kurā ir maz minerālās barošanās elementu, bet ir daudz humusvielu.

Divgadīgās puķes

Divgadīgās puķes

Divgadīgās puķes ir puķes, kuras savu dekorativitāti sasniedz un mūsu uzmanību piesaista augšanas otrajā veģetācijas periodā. Dažviet min arī jēdzienu - "divgadīgās ziemcietes". Ierasts, ka šo puķu ziedu skaistums izpaužas krāšņos ziedos. Divgadīgo puķu skaistums mūs priecēs gan agrā pavasarī – vēsumā (atraitnītes, ilggadīgā mārpuķīte, neaizmirstules, heirantes, kailstublāja magone, divgadīgā mēnesene), gan vasarā (čemurneļķes, dārza neļķes, kāršrozes, uzpirkstītes, vidējā pulkstenīte, smaržīgā vakarene, deviņvīruspēki un fibigijas - ar neparastiem maziem "santīmiņiem" augļkopās).

Divgadīgās puķes sējamas pavasarī, vasaras vidū vai tuvojoties rudenim (dažādām puķēm šie laiki ir atšķirīgi).

E

Eikalipts

Eikalipts

Eikalipts ir mūžzaļš koks ar augstumu līdz 70 m, ātraudzīgs, ar jaudīgu sakņu sistēmu un izturīgu koksni. Stumbra un zaru miza ir balti-pelēka, gluda, ar atslāņojamo ārējo kārtu. Jaunu augu lapas, kā arī ataugu dzinumi ir sēdoši, bieži olveidi, garumā 7-16 cm un platumā 1-9 cm. Īpašā krātuve,kas atrodas lapas mīkstumā,satur ēterisko eļļu, kura piešķir lapām spēcīgu, specifisku smaku. Puķes parasti ir vienkārtējas, azotes, iezaļgani-zilpelēki, sēdoši vai apmetošies uz īsa ziedkātiņa. Auglis- pogaļa.Zied rudenī. Sēklas gatavojas pēc 1,5-2 gadiem. Latvijā audzē kā telpaugu. Ārstniecības augs.

Eitrofikācija

Eitrofikācija

Eitrofikācija - bigēno vielu daudzuma un aprites intensitātes palielināšanās ūdenstilpnēs (no grieķu val .eutrophia - laba barošanās)

Ekoloģiskā niša

Ekoloģiskā niša

Ekoloģiskā niša (ecological niche) - To varētu salīdzināt ar sugas "profesiju". Jo daudzveidīgāks mežs, jo lielākas dzīves iespējas dažādām sugām: trupējusi koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs piedāvā sugām dažādas "profesijas" un rezultātā ekoloģisko nišu skaits ir liels

Ekosistēma

Ekosistēma

Ekosistēma (ecosystem) - noteiktas organismu sabiedrības un nedzīvās dabas faktori, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā.

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi - ārējie procesi, kas norisinās uz Zemes garozas virsas, un kurus izraisa vairāki faktori, kuru intensitāte un izplatība ir atkarīga no Saules enerģijas

Epizootija

Epizootija

Epizootija - vienu vai vairāku sugu vienlaicīga masveida saslimšana

F

Fitoplanktons

Fitoplanktons

Fitoplanktons - planktona mikroskopisko augu - aļģu kopums

G

Gārsa

Gārsa

Gārsa (podagras gārsa) ir ļoti izplatīta nezāle, kuru sauc arī par kazu zāli, kazkāju, ģikts zāli. Tā ļoti ātri sazeļ, sazarotās saknes atrodas dziļi zemē un ir ļoti sazarotas. Gārsa ļoti ātri aug un vēl ātrāk vairojas.

Ģ

Ģenētiski modificēti organismi

Ģenētiski modificēti organismi

Ģenētiski modificēti organismi - bioloģiski organismi, kuros ar daûādām metodēm ieviestas ģenētiskas strukturālas izmaiņas.

G

Glaciāls

Glaciāls

Glaciāls - (no latīņu glacialis) uz ledu attiecināms

Grava

Grava

Grava - vaga ar stāvām nogāzēm, kuru veido īslaicīgi tekošas ūdens straumes, (retāk pastāvīgi tekošas, nelielas intensitātes ūdens straumes). Gravas rodas viegli izskalojamos iežos līdzenumos, vai arī paugurainā reljefā, vai arī vecgravu un iegravu nogāzēs. Gravu
garums svārstās no dažiem metriem līdz vairākiem kilometriem, gravu platums un dziļums līdz vairākiem 10-iem metru. Gravas var būt stipri sazarotas. Latvijā biezs gravu tīkls izveidojies dziļo upju ieleju tuvumā. Gravas sastopamas arī paugurainēs, kur to veidošanos
veicina nepārdomāta saimnieciskā darbība un mežu izciršana stāvās nogāzēs, kā arī nepareiza lauksaimnieciskā darbība

H

Hidrobionti

Hidrobionti

Hidrobionti - dzīvie organismi, kas dzīvo ūdenī

I

Ihtiofauna

Ihtiofauna

Ihtiofauna - zivju sugu kopums

Indikatororganismi

Indikatororganismi

Indikatororganismi - organismi, kas pielāgojuöies dzīvei noteiktos dzīves apstākļos

Indikatorsugas

Indikatorsugas

Indikatorsugas (IS) (indicator species) - sugas, kam ir samērā augstas prasības pret dzīves vidi, bet ne tik augstas kā biotopu speciālistu sugām. Tās ir ekoloģiski diezgan specializētas sugas, kuru klātbūtne norāda uz kādu īpašu iezīmi mežā

Izops ārstniecības

Izops ārstniecības

Izops ārstniecības- Garšaugs, ārstniecības augs. Izopa augstums 0,4-0,5m. Ziedēšanas laiks VII-IX. Ziedu krāsa: violeti zila. Latvijā audzē dārzos kā garšaugu, krāsņumaugu, ārstniecības augu. Ātri augošs, sausumizturīgs, ziemcietīgs. 
Izopa lapas un ziedus izmanto kā garšvielu pie gaļas un medījumiem, kā arī dzērienu aromatizēšanai. Austrumu zemēs izops ir obligāta piedeva šerberta dzērienam, acīmredzot tā pretsvīšanas īpašību dēļ. Medicīnā izmanto izopa lakstus, ko vāc auga ziedēšanas laikā. 

Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objekti

Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objekti

Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objekti - norādes zīmes, piktogrammas, trepes, laipas, tiltiņi, nožogojumi, nojumes, galdi, soli, ugunskuru vietas, atkritumu novietošanas vietas, tualetes, reklāmas un informācijas stendi, telšu celšanas un nometņu ierīkošanas vietas, transporta novietošanas vietas, kājnieku un veloceliņi, šķēršļu parki, slēpošanas un kamaniņu trases, peldvietas, sporta laukumi, kā arī citi ar izziņu, atpūtu un tūrismu saistīti teritorijas labiekārtojuma objekti

k

kaitīgie organismi

kaitīgie organismi

kaitīgie organismi ir dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes kaitīgie organismi (vīrusi, mikoplazma vai citi patogēni), kas apdraud augus vai augu produktus

K

Karsts, karsta procesi

Karsts, karsta procesi

Karsts, karsta procesi - iežu ķīmiskā dēdēšana , kas norisinās, pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošos iežus. Izšķir karbonātiežu (dolomīta, kaļķakmeņa, krīta), sulfātu (ģipša, anhidrīta) karsta tipus.

Klimatiskās zonas

Klimatiskās zonas

Klimatiskās zonas ir plašas teritorijas noteikta platuma grādos ar tām raksturīgu ilggadēju laika apstākļu režīmu. Klimatu raksturo: atmosfēras spiediens, vēja ātrums, vēja virziens, gaisa temperatūra, gaisa mitrums, nokrišņi – lietus vai sniegs.

Kliņģerītes ārstnieciskās

Kliņģerītes ārstnieciskās

Kliņģerīte ārstniecības – garšaugs, ārtsnieības augs. Kliņģerītes ir viengadīgs augs. Tās veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšaugu.

Koka dastošana

Koka dastošana

Koka dastošana - izcērtamā koka caurmēra noteikšana 1,30 metru augstumā no koka sakņu kakla, izmantojot mērinstrumentu un dastmēru ar 4 centimetru pašnoapaļotāju skalu. Izteikti nevienādas formas koku stumbriem jānosaka vidējais caurmērs no diviem savstarpēji perpendikulāriem caurmēra mērījumiem. Ja 1,30 metru augstumā no koka sakņu kakla atrodas zari, puni, paresninājumi, bojājumi un tml., jānosaka vidējais caurmērs no diviem vienādos attālumos virs un zem 1,30 metru augstuma izmērītiem caurmēriem. Nogāzēs augošiem kokiem caurmērs jāmēra, pieejot no kalna puses. Koku dastošanas rezultātus atzīmē dastlapā ar
"punktēšanas" metodi.

Koka sakņu kakls

Koka sakņu kakls

Koka sakņu kakls - vieta, kur koka stumbrs pāriet sānsaknēs, un sākas tā spējš paplašinājums

Kvartārs

Kvartārs

Kvartārs - zemes ģeoloģiskā öodiena, pēdējais tās vēstures periods un šajā laikā izveidojušos nogulumu sistēma. Kvartāru iedala pleistocēnā (leduslaikmetā) un holocēnā (pēcleduslaikmetā)

L

Lāpsta

Lāpsta

Lāpsta ir darbarīks, kas paredzēts rakšanai un materiālu pārvietošanai (tādu kā augsne, ogle, sniegs, smilts) un tiek bieži izmantots gan lauksaimniecībā, gan būvniecībā.

Lupstājs

Lupstājs

Lupstājs ir lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli.

M

Makrofīti

Makrofīti

Makrofīti - augstākie ūdensaugi

Mēslošanas līdzeklis

Mēslošanas līdzeklis

Mēslošanas līdzeklis ir jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kuri tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai, vai dzīvus mikroorganismus saturošs mikrobioloģisks preparāts, kas veicina augu augšanu un attīstību vai ko lieto mikrobioloģisko procesu atjaunošanai, aktivizēšanai un regulēšanai augsnē vai citā substrātā, lai uzlabotu tā bioloģiskās, fizikālās vai ķīmiskās īpašības

Metamorfisms

Metamorfisms

Metamorfisms - daudzveidīgi endogēnie procesi ar kuriem saistīti dažādas izmaiņas iežu struktūrā, mineraloģiskajā un ķīmiskajā sastāvā. Galvenie metamorfizācijas faktori ir temperatūra un spiediens

Mikoriza

Mikoriza

Mikoriza ir unikāla simbioze starp sēni un auga sakni. atkarībā no mikorizu veida sēņu hifas ar baktēriju palīdzību ieaug saknes šūnās vai blīvi aptinas ap sakni, veidojot uzmavu, kas palielina barības vielu uzsūkšanas virsmu. Augi ar šēnu palōdzību labāk uzņem barības vielas - minerālelementus un ūdeni - nekā augi bez mikorizas. Sēnes kalpo kā barjera patogēniem. 

Mīkstie lapu koki

Mīkstie lapu koki

Mīkstie lapu koki - bērzi, apses, melnalkšņi, baltalkšņi, liepas, vītoli, blīgznas, papeles

Morfoģenēze

Morfoģenēze

Morfoģenēze - Zemes virsmas reljefa formu veidoöanās tips sakarā ar to izcelšanās vēsturi

O

Ornitofauna

Ornitofauna

Ornitofauna - putnu sugu kopums

P

Paliene

Paliene

Paliene - upes ielejas zemākā daļa (neskaitot upes gultni), kas atrodas abpus upes gultnei vai tās vienā pusē un periodiski vai daļēji applūst

Pamežs

Pamežs

Pamežs - koku un krūmu sugas, kuras attiecīgos augšanas apstākļos nevar veidot vērtīgu mežaudzi

Pirmatnējs mežs

Pirmatnējs mežs

Pirmatnējs mežs (virgin forest) - cilvēka neskarts, pirmatnējs dabiskais meûs, kuru raksturo mākslīgi nepārmainīts hidroloģiskais reûīms, atjaunošanās dinamikas, dabiskie traucējumi un īpašās struktūras. Latvijā pirmatnēji meûi mūsdienās vairs nav sastopami

Planktons

Planktons

Planktons - ūdenī dzīvojoöo organismu kopums, kas pasīvi pārvietojas līdz ar straumi ūdens masā

Platlapju koku sugas

Platlapju koku sugas

Platlapju koku sugas (broad leaved trees) - Latvijā un Ziemeļeiropā kopumā lapu kokus iedala divās lielās grupās: pēc barības vielām prasīgākie platlapji un pārējās lapu koku sugas. Pie platlapjiem pieskaita ozolu (Quercus), kļavu (Acer), liepu (Tilia), gobu (Ulmus) un osi (Fraxinus).

Populācija

Populācija

Populācija - kādas sugas īpatņu kopums, kas mīt noteiktā teritorijā

Purpursārtā ehinācija

Purpursārtā ehinācija

Ehinācija purpursārtā ir kurvjziežu dzimtas augs, ārstniecības augs, daudzgadīgs lakstaugs ar augstumu 60-100 cm un īsu sakneni. Stublāji ir iesarkani, vienkārši vai zaraini. Apakšējas lapas rozetes veidā, iegareni-olveida, cieti, grubuļaini. Stublāja lapas kārtēji, olveida-lancetes, ar asu galu. Puķu groziņi ir vienkārtēji, ar trīsdimensiālu apliekamo no lancetiskām lapām. Malu puķes groziņā purpura vai netīrs-aveņkrāsas, neauglīgi, mēlveida; vidusziedi- tumšsarkani ar 5 zobiem uz galotnes. Auglis- tumši pelēkbrūns sēklenis.

R

Reintrodukcija

Reintrodukcija

Reintrodukcija - augu vai dzīvnieku ieaudzēšana to vēsturiskajos izplatības areālos

S

Salcietība

Salcietība

Augu salcietība – augu sugai vai šķirnei raksturīgā ģenētiski mantotā spēja pretoties negatīvai (“mīnus”) gaisa temperatūras iedarbībai. Tā parasti ir temperatūra, pie kuras sākas augu pumpuru izsalšana.

Salcietības zonas Latvijā:

Eiropas speciālisti Latvijas teritoriju iedala trijās daļās:

4. zona (-34 līdz -29oC) – daļa Austrumu Vidzemes un lielākā daļa Latgales;

5. zona (-29 līdz -23oC) – šī zona šaurā strēlē šķērso Vidzemi un daļu Zemgales;

6. zona (-23 līdz -16oC) – piejūras Vidzeme, Pierīga, daļa Zemgales un visa Kurzeme.

Saprobitāte

Saprobitāte

Saprobitāte - ūdenstilpes piesārņojuma līmenis ar viegli noārdāmām organiskām vielām (oligosaprobitāte - nepiesārņots, mezosaprobitāte - vidēji piesārņots, polisaprobitāte - stipri piesārņots ūdens)

Saprobitātes indekss

Saprobitātes indekss

Saprobitātes indekss - vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums skaitliska indeksa (robežās no 0 līdz 4) veidā pēc ūdens organismiem, kas atspoguļo piesārņojumu ar bioloģiski viegli noārdāmām organiskām vielām.

Starpaudze

Starpaudze

Starpaudze - augšanas gaitā atpalikuši mežaudzes koki, kuri pakāpeniski atmirs mežaudzes dabiskās izretināšanās procesā

Stratigrāfija

Stratigrāfija

Stratigrāfija - ir zinātne par daûāda vecuma iežu izvietojumu Zemes garozā, to izveidošanās vēsturisko secību un savstarpējām vecuma attiecībām. Uz tās pamata balstās Zemes attīstības iedalījums vēsturiskos posmos, t.i., atsevišķās ģeohronoloģiskās ērās, periodos, u.c., kam atbilst attiecīgajā laikā veidojuöies ieûu kompleksi - grupas, sistēmas un citas stratigrāfiskas vienības

Substrāts augiem

Substrāts augiem

Augu augšanas substrāts — materiāls, izņemot augsni in situ (dabiski izveidojusies augsne savā dabiskajā vidē), kurā audzē augus.

T

Terase

Terase

Terase - kāpņveida reljefa forma kalnu un upju ieleju nogāzēs, ezeru un jūru piekrastēs. Parasti terases ir horizontālas vai nedaudz slīpas virsmas, ko nogāzes krituma virzienā norobežo kāpes. Visbiežāk sastopamas upju ieleju terases, kas atrodas virs palienes un ir
izsekojamas gar ielejas nogāzi

Tīraudze

Tīraudze

Tīraudze - mežaudze, kurā citu sugu piemistrojums ir līdz 10 %

Trofija

Trofija

Trofija - barības vielu aprites intensitāte ūdenstilpēs

V

Vermikomposts

Vermikomposts

Vermikomposts jeb biohumuss ir organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību

Vides monitorings

Vides monitorings

Vides monitorings - sistemātiski vides stāvokļa novērojumi un novērtējums laikā un telpā

Z

Ziemcietes

Ziemcietes

Ziemcietes ir plaša krāšņumaugu grupa, kurā galveno vietu ieņem mūsu klimatā ziemcietīgi daudzgadīgie lakstaugi, kā arī tiem tuvu stāvošie puskrūmi un atsevišķi sīkkrūmi.

Ziemcietība

Ziemcietība

Augu ziemcietībaaugu sugu vai šķirņu spēja pretoties ziemas apstākļiem – salam, kailsalam, atkušņiem, izžūšanai kailsala dēļ, izsušanai zem sniega.

Zoobentoss

Zoobentoss

Zoobentoss - gruntī un uz tās dzīvojoöie sīkie dzīvnieki (no grieķu val. benthos - dziļums)

Zoocenoze

Zoocenoze

Zoocenoze - dzīvnieku organismu kopa noteiktā biotopā

Zooplanktons

Zooplanktons

Zooplanktons - brīvi peldošs dzīvnieku organismu kopums ūdenstilpes augšējos slāņos