Maijvaboles dārzā (kaitēklis) (Melolontha melolontha)
Maijvaboles
lauka maijvabole (Melolontha melolontha)
meža maijvabole (Melolontha hyppocastani)
Latvijā sastopamas divas maijvaboļu sugas – lauka maijvabole (Melolontha melolontha) un meža maijvabole (Melolontha hyppocastani). Meža maijvabole biežāk sastopama meža biotopos. Lauku maijvaboli no meža maijvaboles var atšķirt pēc vēderiņu pēdējā posma, maijvaboļu kāpurus var atšķirt pēc apmatojuma uz pēdējā segmenta.
Dārzkopjiem lielākos postījumus nodara lauka maijvaboles. Maijvaboļu attīstības cikls no olas līdz pieaugušai vabolei ilgst 4 -5 gadus (attīstības cikls ir ola-kāpurs-kūniņa-pieaudzis kukainis)
Maijvaboļu masveida savairošanās notiek cikliski. Pieaugušās maijvaboles pārtiek no lapu koku, vislabprātāk ozolu, lapām. Masveida savairošanās gadījumos lielus postījumus maijvaboles izdara arī augļu dārzos. Maijvaboļu kāpuri barojas ar augu daļām, kas atrodas augsnē.
Apmēram maijā no ziemošanas vietām izlido pieaugušās maijvaboles un uzsāk aktīvu barošanos lapu koku vainagos. Maijvaboļu imago pārtiek galvenokārt no dažādu augu lapām (īpaši no ozolu un augļu koku, piemēram, ābeļu, plūmju un ķiršu, lapām), tās grauž arī augļu koku ziedus un augļaizmetņus. Barošanās laikā notiek pārošanās process, apmēram pēc divām nedēļām sākas olu dēšana augsnes virskārtā. Lauka maijvaboles dēj olas grupās pa 20 – 30, ierokot tās 10-20 cm dziļi augsnē. Laika intervāli starp olu grupu izdēšanu ir aptuveni 2 nedēļas gari. Viena mātīte parasti var izdēt 60 – 80 olas. Olu dēšanai labāk piemērota ir irdena augsne. Pēc olu izdēšanas mātīte iet bojā. Tas notiek vēlākais līdz jūlijam.
Maijvaboļu embrionālā attīstība olās ilgst 30 – 40 dienas, pēc tam tie izšķiļas. Izšķiļoties to garums sasniedz 7-8 mm. Tie barojas ar trūdvielām, nedzīvām augu daļām un sīkām saknītēm.
Pirmās stadijas kāpuri ir līdz 22 mm gari, otrās – līdz 30 mm, bet trešās stadijas kāpuri sasniedz 47 mm garumu. Attīstības gaitā kāpuri divas reizes maina segaudus. Kļūstot vecāki, kāpuri sāk rupji apgrauzt dažādu koku saknes un citu augu apakšzemes daļas. Šādi apgrauztas tiek, piemēram, zemeņu un kāpostu saknes, kartupeļi un citi dārzeņi, dāliju saknes un gumi, dažādu jauno kociņu saknes stādaudzētavās un tamlīdzīgi. Lielāko kaitējumu maijvaboļu kāpuri nodara trešajā gadā. Barības meklējumos veģetācijas perioda laikā trešā gada maijvaboļu kāpurs spēj pārvarēt pat līdz 100 m lielu attālumu.
Maijvaboļu kāpura ceturtajā dzīves gadā, maijvaboļu kāpurs iekūņojas apmēram 25 - 30 cm dziļi augsnē. Kūniņas stadijā vabole pavada aptuveni 30 dienas.
Pēc izlīšanas no kūniņas, kas notiek augustā vai septembrī, jaunās vaboles paliek augsnē ziemot. Ziemošanas vietas tās pamet nākamā gada maijā.
Vienas paaudzes attīstības ilgums ir 4 gadi, pārziemo dažādu vecumu kāpuri un imago.
Tā kā kāpuri ir jutīgi pret salu, ziemā tie uzturas dziļāk augsnē, kur neiesniedzas sasaluma kārta.
Kā maijvaboles ierobežot?
Vaboļu vairošanos ierobežo vēsi un lietaini pavasari, vējains laiks, saslimšana ar sēņu vai baktēriju ierosinātām slimībām. Maijvaboles iznīcina lielās skrejvaboles, tādēļ par tām jārūpējas, veidojot to iecienītās paslēptuves no dēļiem, plāksnēm. Kurmis maijvaboļu kāpurus iznīcinās tikai tad, ja kāpuri iekritīs tā izveidotajās ejās. Uz laukiem - lielās platībās augsnes apstrādes laikā kāpurus sekmīgi aplasīs strazdi, kovārņi, vārnas, kaijas. Arī vairākkārtējā augsnes apstrāde veicinās kāpuru mehānisku apkarošanu, tādēļ to svarīgi ieplānot putnu migrācijas laikā.
Maijvabolēm nepatīk āboliņa audzēšana, – ar gumiņbaktēriju piesaistītais slāpeklis tās atturēs šādās vietās veidot jaunus dējumus.
Lupīna, eļļas rutks, baltās sinepes kā zaļmēslojums maijvaboļu kāpuru ierobežošanai. Zaļmēslojumā izmantojot lupīnas sēšanu tiek ierobežots maijvaboļu kāpuru daudzums. Pēc nezāļu izravēšanas - pazūdot nezāļu saknēm kā barības bāzei, kāpuri sāk baroties ar lupīnu saknēm, kas ir tiem indīgas, un kāpuri iet bojā. Vaboles atbaidīs arī eļļas rutka un balto sinepju audzēšana zaļmēslojumam.
Mulčas izmantošana apdobēs. Maijvabolēm oliņu dēšanai augsnē vabolēm traucēs mulčas materiālu izmantošana, – labākie materiāli ir koksnes šķelda, smalcināti salmi, mizas mulča. Bioloģiskos dārzos kā vaboļu atbaidītāju var audzēt melno plūškoku.
Jaunā augļu dārzā maijvaboļu barošanās laikā no kociņiem var nokratīt uz plēves, tad savākt un iznīcināt. Vaboļu masveida lidošanas laikā, iestājoties krēslai, var izveidot vienkāršus ķērājus: lampu piestiprina pie spožas metāla plāksnes (lai gaismas tiktu atstarota), krišanas zonā izvieto viegla metāla plāksnīšu ratu, bet apakšā novieto slēgtu ūdens trauku. Vabole lidos uz gaismas avotu, atsitīsies pret plāksni, kritīs lejā un, spārniņam pagriežoties, iekritīs ūdenī. Ūdenim var nedaudz pievienot petroleju. Ja tādus ķērājus var izvietot vairākus, tad mazās saimniecībās ievērojami samazināsies pieaugušo vaboļu skaits. Labs pievilinātājs ir arī ultravioleto staru lampas.
Mazdārziņos:
· Ja uz kvadrātmetru ir vairāk nekā divi kāpuri, tad var rīkoties šādi: ik pa pāris metriem izrok 10-15 cm dziļu bedrīti, tajā saliek svaigi grieztas kartupeļu šķēles, vietas iezīmē. Pāris reižu nedēļā vietu atrok un baroties salīdušos kāpurus salasa un iznīcina.
· Sīpolu mizu novilkumu atšķaida un pusi ar ūdeni un izlaista pa dārzeņu rindām veģetācijas perioda laikā. Novilkumu pagatavo šādi: sīpolu mizas 1/3 daļu spaiņa tilpuma aplej līdz augšai ar ūdeni. Atstāj ievilkties uz 5 dienām.
· Nematodes maijvaboļu kāpuru ierobežošanai
· Zemeņu saudzēšanai no maijvaboļu kāpuriem– ik gadu profilaksei uz katra zemeņu krūma uzliet pa krūzītei bacilona šķidumu (atšķaidot ar ūdeni);
· Maijvaboļu kāpurus ļoti veiksmīgi var pievilināt ar kartupeļu gabaliņiem. Kā to dara? Sagriež kartupeli gabaliņos un ierok sakņu dārzā apmēram 10 cm dziļumā. Pēc dažām dienām vietu atrok un salasa kāpurus, kas salīduši mieloties ar kartupeļiem.
Dārza ABC labprāt uzzinās vai šis raksts Jums bija noderīgs.
Kāds ir maijvaboļu attīstības cikls? Kā apkarot maijvaboļu kāpurus?
Jūs interesējošos jautājumus adresējiet Dārza ABC! Atbildēsim!
Gaidīsim ziņu!
Ar sveicieniem,
Dārza ABC
Lai krāšņi ziedētu, veselīgi augtu, bagātīgi ražotu!
Saistītie raksti
Zemesvēzis Tavā dārzā un siltumnīcā - kaitēklis
Zemesvēži - augu kaitēkļi dobēs, lecektīs, siltumnīcās, dārzos. Tikko iestādīts tomātu dēsts un jau vīst? Jau smuki ieaugušies un ziedoši augi pēkšņi dzeltē un nīkuļo? Uz augsnes vai substrāta tādas kā mazas, pirksta lieluma alas…Vai atpazīstat? Kaitējumu radītājs – zemesvēzis.
Kāpostu laputs (augu kaitēklis)
Kāpostu laputs bojājumi – laputs sūc šūnsulu no lapām, ziediem un stublājiem. Sūkuma vietās lapas deformējas un kļūst bālas. Stipri bojātie augi lēni aug, bojātās daļas sažūst, tiek piesārņotas ar laputu paliekām. Saimnieciskā nozīme – diezgan reti savairojas masveidā.
Saistītie produkti
Skatījumu skaits : 19186
Bacilons. Mikrobioloģiskais līdzeklis kaitēkļiem 20ml
(Bacillus thuringiensis)Mikroorganismus saturošais līdzeklis Bacilons satur augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis un Pseudomonas sp. Bacilons veicina sakņu attīstību krāšņumaugiem, krūmiem, zālienam. Regulē laputu, kāpostu un rāceņu balteņu, kāpostu cekulkodes daudzumu vidē, traucējot to savairošanos.
3,92 €
Skatījumu skaits : 118
Bacilons. Mikrobioloģiskais līdzeklis kaitēkļiem 100ml
Mikroorganismus saturošais līdzeklis Bacilons satur augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis un Pseudomonas sp. Bacilons veicina sakņu attīstību krāšņumaugiem, krūmiem, zālienam. Regulē laputu, kāpostu un rāceņu balteņu, kāpostu cekulkodes daudzumu vidē, traucējot to savairošanos.
3,92 €